Stāsts par Kobi.

Pagājušo gadu Latvijā mana dzīve izmainījās. Pirmkārt jau nomainīju skolu un otrkārt manā mājā dzīvoja meitene no Taizemes, kas mainīja manu skatījumu uz dzīvi un ir arī viens no iemesliem kāpēc aizbraucu uz apmaiņas gadu Kostarikā. Tolaik arī sadraudzējos ar pārējiem apmaiņas studentiem, kuri bija no Vācijas, Venecuēlas, Čehijas un arī puisi no Beļģijas - Kobi. Cik atceros, tad toreiz viņam patika ceļot vienam pašam ar velosipēdu apkārt Latvijai. Braukt uz Somiju un tur pārnakšņot kādā parkā u.t.t.
Šoreiz viņa plānos bija apceļot visu Centrālameriku un Dievidameriku! Tā kā zinādams, ka es šo laiku pavadu Kostarikā, tad solījās arī mani apciemot!
Tad nu kādu rītu neierasti man kāds zvanīja. Es paceļot klausuli nevarēju izdvest neviena vārda, jo vēl gulēju, bet atceros, ka klausulē kāds man teica'': Čau, Eva, tas esmu es Kobe....autobusa pieturā... stundām.. sagaidīsi?..šis nav mans numurs!'' Tas bija viss ko atceros pamostoties. Likās, ka nosapņoju, bet tād pārbaudiju ienākošos zavnus un patiešām! Tas bija īstenībā! Pirmās domas galvā ieraugot viņu autobusa pieturā bija - ''ak, dies! viss, kas palicis no viņa ir kauli un ādā'', tas tāpēc, ka dažreiz stopējot paiet divas dienas līdz viņš tiek pie normālas pārtikas.
Manā mājā viņš nodzīvoja aptuveni 3 nedēļas. Pat beigās ejot uz kādu pasākumu ar Sonju, manu viesu mamu, viņa visus iepazīstināja ar savu meitu no Latvijas un dēlu no Beļģijas. Jā, viņš mums kļuva tāds kā vecākias brālis, bet Sonjai kā vēlviens bērns, ko viņa vienmēr atcerēsies. Laikā, kad viņš bija šeit gājām pārgājienos vai peldējāmies kalnu upēs, bet pa naktīm rīkojām deju stundas virtuvē vai arī gatavojot ēst klausījāmies Kobes stāstos.
Kobe man iemācīja stopēt. Zinājāt, ka stopējot ir divi likumi? 1.ja tu stopē, tad nebaidies to darīt. 2.ja tev rodas šaubas, ka mašīnas vadītājs varētu būt bīstams, tad labāk nekāp iekšā, bet gan ej un stopē vēl kādu stundu! hahhhh Tā nu viņš tagad ceļo viens pats ar autostopiem, vienu ceļasomu un ar cerību, ka pa nakti atradīsies kāda vieta, kur gulēt un paēst.
To kur viņš atrodas tagad zina tikai Dievs!