Kājas vēl ir slapjas un rokas vēl nav pārstājušas trīcēt pēc šī vakara notikumiem! Mana labākā draudzene Sidneja un es bijām aizbraukušas uz galvaspilsētu iepriecināt sevi Ziemassvētkos ar jaunām drēbēm. Pulkstens 17.00 iesēdāmies autobusā, kas ved mūs atpakaļ uz mājām. Ap pulkstens 20.30 vēljoproprojām bijām autobusā, jo pāris kilometrus priekšā bija notikusi avārija. Es būdama ļoti ''gudra'' pirms kāpšanas autobusā izdzēru divas kafijas krūzes. Kamēr autobuss stāvēja lielā sastrēgumā es un vēl pāris cilvēki izmantojām izdevību aiziet līdz labierīcībām, kas atradās bārā. Sagaidīju savu kārtu uz tualeti kurā nav gaismas un tad pēkšņi izdzirdu skaļu kliegšanu '' Pagaidiet'', kāda sieviete, kas bija tieši pirms manis kliedza. Pēc kādas minūtes izgāju ārā un skatos, ka autobuss ar visām manām mantām un Sidneju sāk kustēties. Es domādama, ka varu paspēt sāku skriet pakaļ un kliedzu, lai pagaida, bet autobuss tikai brauc ātrāk un ātrāk līdz nozūd aiz stūra. Iedomājaties ārā bija tumšs un lija spēcīgs lietus, pietam vīrieši, kas atradās mašīnās tikai mudināja mani sēsties iekšā un teica, ka var noķert autobusu. Tā kā mamma mani mācīja nekāpt svešinieku mašīnās es devos atpakaļ uz bāru, kur biju redzējusi policistu uz motocikla. Eju atpakaļ smejos un raudu. Vairkāk jau smejos par situāciju, kas norisinās. Domāju pie sevis, ka policists varētu mani aizvizināt līdz autobusam apstādināt to un es varētu apkaunota braukt atpakaļ, bet ceļā kāda sieviete mani apstādināja un jautāja, kas noticis. Aizelsusies viņai stāstīju :''tualete un autobuss un tagad nezinu kā tikt mājās.'' Viņa mierīgi atbildēja, ka viņai tepat mašīna ir, bet viņa var mani tikai līdz tuvējai pieturai aizvest, kur es varu sagaidīt citu autobusu. Autobusa pieturā atpazinu kādu meiteni no vietas kur iepriekš dzīvoju. Galvā bija tik daudz domu ko darīt, jo autobusu vairs nebija. Kā par brīnumu pēkšņi pie pieturas apstājās kāda pazīstama mašīna. Jā, tajā iekšā sēdēja mana iepriekšējā viesģimene. Viņi aizvedam mani līdz pēdējam autobusam, kas ved uz Turrialbu. Autobusā uz Turrialbu sēdēju un visu ceļu smējos un vēl japāņu meitenes, kas mani uzjautrināja ar savu smieklīgo runāšanu. Ierados pieturā un atradu Sidneju noraudājušos, jo viņas telefons bija izlādējies un viņai nebija ne jausmas, kas ar mani noticis! Hahhhh tagad kopā sēžam smejamies un taisam rīsu pudiņu.
Un nu no Sidnejas skatījuma punkta - Redzēju , ka mašīnas priekšā sāka kustēties un šoferītis aicināja kāpt visus atpakaļ. Zvanīju tev( tas ir man Evai), ka mēs tūlīt sāksim kustēties, bet tas sasodītais telefons izlādējās. Sākām braukt un nezināju ko darīt vāri pa manu muti nāca ārā tikai angliski - THE GIRL STILL IS IN THE TOILET! Neviens neko nevarēja saprast un tad vēl sieviete, kas kliedza- La gringa esta en el baño! Macha esta en el baño!!! ( Amerikāniete vēl ir tualetē! Blondīne vēl ir tualetē!) Bet šoferis neko nedzirdēdams turpināja braukt. Ar asarām centos iedarbināt savu telefonu un tad vēl nūģis, kas sēdēja blakus ar savām puķēm dabūja ciest. Es viņa puķes netīšām izsitu no rokas un no uztraukumiem tik ļoti plātījos ar rokām, ka pa viņa seju arī iesitu! Tad vēl jaunieši, kas sēdēja aiz manis nevarēja beigt smieties par stulbo blondīni, kas aizgājusi uz labierīcībām un laikus nav atgriezusies. Nonācu Turrialbas autobusa pieturā un steidzu uzlādēt telefonu un nu jau pēc dažām sekundēm tu man zvanīji un teici, ka būsi pēc dažām minūtēm klāt!!
No comments:
Post a Comment