..

Mazs strautiņš plūst gar manu mājas terasi, kas tālāk lejā pa kalnu pārvēršas mežonīgi trakojošā upē, kas paņem sev līdzi visu, kas pagadās ceļā. Laiks ir apmācies. Līst lietus un es malkoju kārtējo kafijas tasi. Skats apkārt paverās brīnišķīgs. Priekšā paverās apelsīnu koki, kas gan vairāk atgādina dīvaina paskata ābeli ar zaļiem apelsīniem. Visapkārt viss ir tik zaļš, zaļi un runīgi ir arī papagaiļi, kas mitinās kaimiņmājā.
 Labi, ja ir draugi un vēl labāk ,ja ir draugi ar kuriem var darīt visādas trakulības. Ir kāda meitene Sidneja vārdā, kas mācās ar mani vienā klasē. Viņa gan ir no USA, bet ar viņu kopā esot man sāp vaigi un vēders no smiešanās. Kādu dienu bijām nolēmušas doties peldē vētras laikā. Tā nu mēs bijām vienīgās ķertās, kas ķēra viļņus.
Beidzot viss ir iegājis savās sliedēs. Skola- pusdienas- kafeinīca, kur var iegādāties labākos augļu kokteiļus pasaulē- skola- treniņš-vakariņas-gulēt. Tā katru darbadienas vakaru no 5.00 rītā līdz 21.00 vakarā.
Par to kā skolā norisinās eksāmeni es fascinējos. Pārmocījušies skolēni, kuri knapi var atvērt acis no rīta nāk un mācās kā ierasts. Tad pulkstens 10.00 visi sanāk vienā klasē. Skolotājs izdala eksāmenu un tad nu es varu minēt kura atbilde ir pareizā. Pa vidu eksāmenam kāds vēl paspēj ierunāties, pasist kājas pret zemi. Atceros, ka vēl nesen. Jūnija sākumā tas bija, kad bija jāraksta eksāmeni Latvijā. Tas bija kaut kas pavisam cits.
Ikdienā pēc skolas sēžot autobusa pieturā var redzēt visādus brīnumus. Piemēram, mašīna kurai uz jumta ir piestiprināta liela tumba un vīrietis, kas sēž iekšā ziņo par kārtējo ballīti, kas notiks. Latvijā autobusos normāli ir poga, kuru nospiežot šoferim tiek zināms, ka vēlies izkāpt. Šeit ir jārausta striķis, kas gan vairāk atgādina veļas auklu. Vakar braucām ar manu viesumammu apciemot kādu francūzieti un pa ceļam bija tilts. Bija tik liels sastrēgums, jo lai autobuss varētu šķērsot tiltu visiem pasažieriem iz jāizkāpj jāšķērso tilts un tikai tad autobuss var šērsot to!
Un, mammu! Paldies, par paku, ko tu atsūtīji. Šodien saņēmu. Bija dīvaini sēdēt virtuvē ar manu kostarikāņu ģimeni un ēst latviešu cepumus! :D